Dārzniecības “Dārzs zem saules” dārzniece Antra, kurai ir 18 gadu pieredze savā dārzniecībā, tuvojoties pavasarim, kas šogad, ir šķietami tepat jau pie durvīm, atklāj, kāda tad ir galvenā kļūda, ko dārznieki iesācēji pieļauj savos dārzos.
Kā mēs visi zinām, ir organiskie un ir sintētiskie minerālmēsli, un atkarībā no augu cikla, kad tie mostas, un vides apstākļiem, mēs lietojam vienus vai otrus, vai arī – tos kombinējam. Un galvenā kļūda, ko iesācēji pieļauj ir tāda, ka sāk augus mēslot par agru! Īpaši bīstami tas ir izmantojot vienus no zemāk nosauktajiem mēslojumiem.
Tātad, kas ir organiskie mēslojumi – tie ir kūtsmēsli, komposts, gan dažādi mikrobioloģiski preparāti. Un tie sāk “darboties”, kad āra temperatūra ir apmēram +5 grādi. Es te jūs iepriekš sabiedēju, ka var samēslot dārzu par agru, tādējādi tam kaitējot, bet ar kūtsmēsliem un kompostu jūs to varējāt darīt jau rudenī, bet tagad, pavasarī, to pat vajag darīt, un tam ir savi iemesli.
Pirmkārt, organiskie mēslojumi sadalās lēni. Otrkārt, nav neviena auga, kam tie nebūtu vajadzīgi. Treškārt, ilgtermiņā tie nodrošina augiem ilgdzīvotību. Tātad, ņemam organisko mēslojumu, bet pirms tam skatāmies, kādus laika apstākļus sola, atceramies, ka mums vajadzīgs, lai vidējā gaisa temperatūra būtu apmēram +5 grādi un sākam likt uz augiem.
Liekam tos uz skujeņiem – mazliet mazāk, uz hortenzijām – vairāk, uz rozēm – ļoti daudz. Un neaizmirstam par magnolijām – ir svarīgi šo atcerēties! Magnolijām pirms ziedēšanas drīkst izmantot tikai organiskos mēslojumus, bet sintētiskos – tikai pēc ziedēšanas.
Runājot par sintētiskajiem mēslojumiem – ja tos prot izmantot, tie iedarbojas ļoti ātri. Bet jāatceras galvenais – ja tos prot izmantot!
Sintētiskajos mēslojumos ir viena liela bēda. Cilvēki domā tā – man jau nav žēl, un ber virsū tā, ka griežas… Bet! Par agru un par daudz!
Lasi vēl: Tā diena atnāks… Maestro Raimonds Pauls soctīklos dalās ar sirdi plosošu ierakstu
Ja mēs uzberam augiem par agru (un jāatceras, ka organiskie mēslojumi ir bagāti ar slāpekli), tas izraisa ļoti aktīvu jauno dzinumu strauju augšanu, bet, kad uznāks pavasara salnas, tie dzinumi nosals. Bet tas vēl nav tik traki. Otrā lielā bēda ir cita – augi tiek apdedzināti, ja mēs metam tādā čupā, nevis izbārstam apkārt.
Bet, ja par daudz ber, tad augsne kļūst sasāļota – un augi vairs nespēj vairs uzņemt ūdeni, bet sāk pat atdot augsnei šķidrumu, jo sasāļota augsne rada pretēju efektu. Un notiek šī te izžūšana.
Tāpēc nevajag brīnīties, ka vasaras vidū pēkšņi sāk izžūt hortenzijas, tūjas vai vēl kādi citi augi, neraugoties uz to, ka jūs tos laistāt, jo augsne vienkārši ir pārsāļota.
Ir ļoti precīzi jāskatās devas un cik daudz, un kam to lietot.
Kad lietot organiskos mēslojumus? Tikai tad, kad diennakts vidējā temperatūra ir no +10 līdz +12 grādiem. Kaisām tos uz skujeņiem. Magnolijām pirms ziedēšanas to nedarām (tikai pēc ziedēšanas). Hortenzijām sākam bērt virsū tad, kad lapiņas veidojas un ir jau tāds kā konusiņš, tūlīt, tūlīt vērsies vaļā – tad beram virsū.
Bet vēlreiz atceramies – nedarām to par agru! Parasti šis laiks ir aprīļa beigas vai maija sākums. Kā būs šogad, mēs vēl to nezinām.
Vēl kāda lieta – jāatceras, ka minerālmēslojumi ļoti atšķiras pēc darbības ilguma. Dažreiz tu samēslo un brīnies, ka nav tām hortenzijām tā ziedēšana tik krāšņa kā kaimiņam… Piemēram, šķidrie mēslojumi, ko mēs sajaucam šķidrā formā, tie, piemēram, darbojas 14 dienas. Pēc tam tas ir jāatkārto. Lasām instrukcijas!
Vairāk skaties šajā video:
